Improvizācijas teātra nodarbība Jelgavas cietumā

Improvizācijas teātra nodarbība maina jauniešu skatījumu uz ieslodzījuma vietām

2014.gada septembra beigās kopā ar septiņiem Jelgavas novada Jauniešu domes jauniešiem es devos uz Jelgavas cietumu, lai vienu dienu kopā ar ieslodzījuma vietā esošajiem jauniešiem, izmantojot improvizācijas teātri, darbotos ar sabiedrībā esošajām sociālajām lomām. 

Zināju, ka ieslodzījuma vietā dzīvojošiem puišiem teātris nebūtu pirmā brīvā laika pavadīšanas prioritāte, zināju, ka puse no desmit jauniešiem varētu teikt „Teātris nav man”, bet es zināju arī to, ka man un jauniešiem no Jelgavas ir patiesa interese un arī drosme, kopā ar šiem jauniešiem pavadīt vienu dienu un ļauties kopīgam improvizācijas procesam, lai ko tas arī mums atnestu. 

PAR KO DOMĀ IESLODZĪTIE

Par ko domā ieslodzītie

Mišels Fuko savā “Uzraudzīt un sodīt” raksta par cietumu kā sodīšanas sistēmu, kas laika gaitā tik ļoti konceptuāli iesakņojusies cilvēku prātos kā veiksmīgākā no labas un sabiedrībai derīgas uzvedības uzturēšanas iespējām, ka to izmainīt vai no tās atteikties nav iespējams. Viņš arī uzskata, ka tieši šāda sodīšanas pieeja ir laika gaitā noteikusi pieejas maiņu no miesas sodīšanas uz centieniem sodīt un pāraudzināt dvēseli, kas lielā mērā ir arī mūsdienu idejas par cietumu (arī Latvijā) pamatā. Lai arī cietumi Latvijā nepiedāvā plašas sociālās rehabilitācijas iespējas ieslodzītajiem, dvēseles sodīšanu šeit var saņemt pa pilnu programmu un no visām pusēm. 

Tas ietekmē arī neformālās izglītības procesus un ar to ir vērts rēķināties neformālās izglītības apmācību vadītājam, strādājot ieslodzījuma vietās. Apzinoties, ka ne visi notiesātie brīvības atņemšanu piedzīvo vienādi un ka vienlaikus daudzi, kas nekad nav bijuši notiesāti, līdzīgi uztver un piedzīvo pasauli arī brīvībā, šeit mazliet aprakstīšu to, kādu realitāti un kā piedzīvo jaunieši, ar ko strādājām Liepājas cietumā. Varbūt tās raksturo tikai šo grupu, bet varbūt iekrāso bildi par cietumu jauniešiem mazliet skaidrākās krāsās.

VAI IESLODZĪJUMA VIETĀS IESPĒJAMS IZVEIDOT KOMANDU?

Возможно, ли создать команду в местах лишения свободы?

Вопрос на который нам стоит ответить, достаточно конкретен, но, несмотря на простоту звучания, ответ на него найти иногда очень сложно. Возможно, ли работать в коллективе, и сможем ли мы создать коллектив таким, чтобы всем будет комфортно? Что может повлиять на наше общение в группе и у кого это вызовет отрицательные эмоции, а у кого то положительные ни одному специалисту в области общения на это не ответить с точностью атомного хронометра.  

Создание способности работать команду плодотворно и продуктивно вызывает трудности в «нормальных» условиях, а в местах лишения свободы это способность и стремление связана с постоянным поиском оптимального общения. Так как только общение способно, при правильном его применении, сплотить и создать команду, которая поможет в рамках неформального образования  вести диалог в свободном ключе.  Образование команды и наличие этого волшебного ключа и есть то необходимое условие для создания  динамичной структуры, которой по плечу сложные задачи. Такие задачи например, как вызвать у осужденных уважение к собственной личности и умению находить конструктивные решения в социальных сложных условиях. 

NI IESLODZĪJUMA VIETĀS - PĀRDOMAS

Pieņemts domāt, ka cietums ir totalitāra iestāde, kur ir stingri reglamentēta kārtība. Kādreiz tāpat arī domāju es. Bet, jo vairāk strādāju ar cilvēkiem, jo vairāk arī sapratu, ka cilvēki visi ir dažādi un visu nekad nevar paredzēt un reglamentēt. 

Par neformālu izglītību dzirdēju jau kādu laiku atpakaļ un gribēju uzzināt, kas tas ir un, galvenais, izmēģināt to pati. Arī plānoju ieviest NI mūsu cietumā. Kad iepazinos ar to tuvāk, sapratu, ka tas ir tieši tas, ko gribēju. „Mācīties spēlējot, spēlēt un apgūt kaut ko jaunu”. Bērni apgūst visu spēlējot, kāpēc to nevar darīt pieaugušie, ja tā vieglāk? Kāpēc mācības nevar būt interesantas un atraktīvas? Domāju, ka var gan! Un mēs izmēģinājām. Manuprāt, sākums ir labs. Mācāmies paši un kopā ar notiesātajiem. Protams, ir ļoti daudz ierobežojumu režīma dēļ – un laiks, un telpa, un metožu izvēle, bet to visu var pārdzīvot, jo pretī saņemam pozitīvu attieksmi, vēlmi kaut ko darīt, vēlmi mainīties un izmēģināt jaunu. Ja, sākumā vienmēr ir grūti, bet ceru, ka jaunieši „saslimst” ar šo patīkamu vīrusu
NI, tas izplatīsies un visi prasīs vēl un vēl! Ne tikai jaunieši, kuri izcieš sodu, bet arī tie, kuri ir brīvībā, jo mēs tagad esam atkarīgi viens no otra. Bez palīdzības un atbalsta grūti uzsākt kaut ko jaunu. Tā kā jaunieši nāciet pie mums ar savam idejām un palīdzību – mēs esam atvērti priekš jums! 

Tatjana, Valmieras cietums

GRUPA KĀ KOMANDA?

Cilvēku sabiedrība dalās grupās, kas veidojas kā noteiktas darbības subjekts, kam raksturīgas noteiktas īpašības. Grupās notiek darbība un pastāvīga mijiedarbība starp atsevišķām personībām un kolektīvu.

Savukārt mūsu grupā (komandā), mikroklimatu veido noskaņojums un katra grupas locekļa attieksme:

• pret kopīgu darbība raksturu un apstākļiem, (t.i., emocionālas un lietišķas attiecības);
• pret kolēģiem, kur ir lietišķas attiecības un savstarpēja attiecību simpātijā, cieņa un pieņemšana pret katru grupas locekli atsevišķi, galvenā loma mūsu grupā ir apmierinātība ar savu darbu un personīgu pašsajūtu. 

KĀ NEFORMĀLĀ IZGLĪTĪBA (NI) "DOMĀŠANU" GĀJA LŪKOTIES

Mūžīgā NI patiesība, ka grupas „noteikumi” to ievērošana vai tieši pretēji neievērošana ir norāde par grupas dinamiku un dalībnieku personiskā pozīcija par apkārt notiekošo.

4x „noteikumu konflikts”* (razborkas), kas lika domāt par dalībnieku pieņemtām sociālām lomas, uzvedības īpatnībām un spēju sadzīvot ar tām cietumā. Kur palikušas pamata prasmes, kuras tik svarīgas, lai iekļautos sabiedrībā? Tās tiek aizstātas ar tām, kuras palīdz izdzīvot un iekļauties „cietuma hierarhiskā sistēmā ar nerakstītiem noteikumiem”. Manī rodas jautājums: cik palīdzoša ir šī spēja cietumā, tik „izolējoša” pretrunīga izejot ārā – vēl vairāk, cietuma apgūtās prasmes, diez vai, var tikt uzskatītas par noderīgām ārpusē. Vienīgi tiem, kuri spēj atkodēt un sadzīvot ar tām. Ir skaidrs, kāpēc izejot „sačupojas” tie, kuri ir piedzīvojuši līdzīgo... Tas tik tālu, kamēr domāju par individuālo atbilstību pret grupu un spēju vienoties par sociāli pieņemamu sadarbību – apmācību procesā tiek pārkāpta vienošanās un noteikumi!!!

Vīrietis slēgtajā sistēmā jeb dažas pārdomas par vīrišķību un personības attīstību cietumā

Vīrišķība – nav roku spēkā un prasmē rīkoties ar zobenu,

 bet spēja valdīt par sevi un būt taisnīgam. 

No Saādi (aforismu krājums)

Vīrietis un sieviete abi divi pēc dabas ir cilvēki. Fizioloģiski ir pieņemts uzskatīt, ka vīrietis ir vīrišķīgs tāpēc, ka viņš tāds piedzimst. Bieži vien esmu dzirdējusi, ka vīrietim ir jābūt stipram. Ja viņš tāds nav, tad arī pietrūkst viņam tā brīnišķīga un tajā pašā laikā mistiskā ko sauc par „vīrišķību”!? Bet vai tik tiešām vīrišķība ir tas, kas izpaužas stiprumā un tas, ko iegūst vīrietis kopš dzimšanas? – tas ir bijis jautājums, ar ko sāku savu pētījumu programmā „Es un man loma sabiedrība”, ko realizējām „Šķeļot viļņus-2” projekta ietvaros Daugavpils cietumā ar jauniem puikām, kas atrodas ieslodzījumā uz periodu ap 5-10 gadiem, daži atkārtoti un 2 puikas ar piespriesto sodu „uz mūžu”.

„Paradoksāli!”, - kāds var pateikt, „kāpēc šāds pētījums ieslodzījuma vietā?!”. Atbilde būtu, pirmkārt, vienkārši interesanti pētīt, kas ir vīrietis, bet, otrkārt, tāpēc, ka cietums kā sistēma ir ļoti statiskā un nemainīga, kas ļauj diezgan viegli novērot izmaiņas un procesus. Tajā paša laikā tā ir sistēma ar izteikto varas hierarhiju, kas dod iespēju redzēt spēka un varas mijiedarbību un ietekmi uz paša cilvēka.

TĀ VAR BŪT IKDIENA - NI JAUNIEŠIEM IESLODZĪJUMA VIETĀS !

Vai manas gaidas par rezultātu sakritīs ar jaunieša gaidām un vajadzībām? Iespējams, ka jauniešiem ir atšķirīgas cerības no grupas nodarbībām. Tas, ko vēlas apgūt jaunieši, var pilnīgi atšķirties no tā, ko sagaida grupas vadītāji. Vai visi jaunieši ir vienādi motivēti, varbūt ir vērts iedrošināt un atbalstīt? Kuri jaunieši būs mans atbalsts, un kuras funkcijas es varu viņiem deleģēt, varbūt ir vērts riskēt un uzticēt ko vairāk? Kā es veicināšu grupas saliedēšanu un sadarbību, kādas metodes izvēlēšos, lai visi justos piederīgi, nebaidītos izteikties? 

Šos un vēl daudzus jautājumus uzdevu sev pirms uzsākām ”Šķeļot viļņus” Jēkabpils cietumā, jo bija bažas ,vai neformālā mācīšanās forma„aizies”......???

VAI VISS IR PATS PAR SEVI SAPROTAMS?

Pieteicos šajā projektā , jo pirmā doma bija, ka šī būs  unikāla  pieredze darbā ar jauniešiem. Paši veidojam programmu , paši vadam nodarbības. Pieredze kā neformālās izglītības vadītājam. Pēc pirmajām dienām apmācībās, ne mirkli nedomāju, ka tas nav priekš manis, pat baidījos, ka man nebūs šīs iespējas , jo dalībnieku no jauniešu centriem bija vairāk, kā ieslodzījumu vietu. Paldies Ilzei, ka manī saskatīja potenciālu un velmi sadarboties.  Bet braucot no apmācībām sajūtu negatīvu attieksmi no ģimenes locekļu puses, par manu iesaistīšanos projektā. Mums ir savādāks skatījums uz cilvēkiem ieslodzījumā.  

Мы - команда.

сам с удовольствием учавствовал в процессе.

Конечно мы встретились и с трудностями, но где их не бывает. О всех рассказывать не будем, но самая большая проблема – это человеческая глупость, которая не дает нам двигаться дальше. И вот эта глупость нам встречалась на разных уровнях реализации нашей программы. 

С Уважением, Ведущие программы в RCC. 

LOMU SPĒLES - IESPĒJA SPĒLĒT DZĪVI

Mūsu programmas mērķis ir klientam atpazīt un apzināties sevi sabiedrībā caur sociālo lomu atpazīšanu un apzināšanos.  Izmantojot neformālo izglītību, ir iespēja atpazīt un apzināties savas lomas treneriem komandā. Neformālā izglītība iesūc sevī ne tikai klientu, bet arī pašus trenerus un dod jaunu pieredzi par gatavību pieņemt atbildīgus lēmumus strādājot savu darbu. Apbrīnojama ir Jelgavas cietuma darbinieku nesavtīgums un gatavība iesaistīties klientu resocializācijas darbā. 

Sociālo lomu atpazīšana klientiem ir kā izaicinājums, kurā viņos cīnās „cietumnieks” un „cilvēks”. Improvizācijas teātris bija kā pārbaudījums klienta „manipulatoram” – pieņemt izaicinājumu ļauties procesam un būt brīvam vai palikt „ieslodzītā” kurpēs. Man ir sajūta, ka ar katru nodarbību klienti aizvien vairāk atpazīst brīvības realitāti, kas ir saistīta ar atbildību un atpazīst sevi kā atbildīgu, nobriedušu personību. Lēnām klienti atpazīst savu gatavību, vai tieši pretēji – negatavību, būt brīviem. 

PĀRDOMAS PAR BRĪVĪBU UN BRĪVĪBAS ATŅEMŠANU KĀ SODU

Šis projekts man kā cilvēkam izraisīja pārdomas par to, kas ir brīvība un ko sabiedrība vēlas panākt atņemot cilvēkam brīvību. Es brīvību uztveru kā iespēju izdarīt brīvas izvēles, kuras nerada kaitējumu apkārtējiem, uzņemoties atbildību par savas izdarītās izvēles sekām. Cilvēks, kurš ir izdarījis noziegumu ir izdarījis kādu savu izvēli, kuras rezultātā ir radies kaitējums apkārtējiem. Brīvības atņemšanas sodu es uztveru kā darbību, kad cilvēkam uz laiku tiek ierobežota izvēles iespēja ar mērķi cilvēkam atpazīt un apzināties cēloņus uzvedībā, kuru rezultātā tika izdarītas šīs sabiedrībai kaitējošās izvēles un uzņemties par to atbildību. 

KAS NOTIEK DAUGAVPILS APMĀCĪBĀS

Apmācību dalībnieka dzejolis, par notiekošo, Autors: Kaspars

Паравоз

Дружеский 8 перон,

Людъми он набит битком,

Они ждут поравоз,

Что–бы он кудато их увёз.

Чук-чук, чук-чук,

Стоит поравоз.

Собрался в нём разный  народ,

Начинают они свой ход,

Будет всем не до сна,

Веселится придётся нам.

Чук-чук, чук-чук,

Тронулся поравоз,

Людей он внём вёз.

В окне видны поля,

Моря, горада, дома

Ведь там хорошая погода

Правда и здесь неплохая аура.

Šeit raksts angļu valodā par cietumu Norvēģijā. Tas ir kā pusceļa māja, bet daži sakot, ka kūrorts, tikai tur jāstrādā un jāmācās rūpēties pašam par sevi.
The Guardian: Norwegian inmates treated like people

Re:Baltica raksts par cietumiem

Te ir - par ieslodzītajiem, apstākļiem un nākotnes plāniem:

Ievārījuma burkas zaglis Latvijas cietumos kļūst par slepkavu

Vīrietis slēgtajā sistēmā jeb dažas pārdomas par vīrišķību un personības attīstību cietumā

Citāts no "pārdomām un sajūtām"...
...
„Paradoksāli!”, - kāds var pateikt, „kāpēc šāds pētījums ieslodzījuma vietā?!”. Atbilde būtu, pirmkārt, vienkārši interesanti pētīt, kas ir vīrietis, bet, otrkārt, tāpēc, ka cietums kā sistēma ir ļoti statiskā un nemainīga, kas ļauj diezgan viegli novērot izmaiņas un procesus. Tajā paša laikā tā ir sistēma ar izteikto varas hierarhiju, kas dod iespēju redzēt spēka un varas mijiedarbību un ietekmi uz paša cilvēka....

„Noķertās” pārdomas!

...un „viļņi” ir šķelti arī Jēkabpils cietumā.

...ir padarīta darba sajūta un gandarījums ne tikai par izstrādāto nodarbību ciklu, bet arī par fantastiskajām iniciatīvām. Ir patīkami apzināties, ka ir cilvēki, kuri ir īstajā vietā un dara savu sirds darbu, caur kuru parādīja jauniešiem daudz plašākus apvāršņus.

Neformālo gaisotni, tieši vai netieši, bet sajuta visi, gan darbinieki, gan pārējie ieslodzītie, bet šo „viļņu” epicentrā sākotnēji bija astoņi jaunieši, taču finiša taisni neformālā gaisotnē sasniedza seši. Lai vai kā, bet ar neparedzētiem apstākļiem bija jārēķinās.

Caur šīm nodarbībām mēs pilnveidojāmies visi. Bija laiks gan nopietnam darbam, gan brīdis lieliskām sarunām, smiekliem un pozitīvām emocijām. Es domāju, katrs priekš sevis paņēma to visbūtiskāko. Prieks par jauniešu cilvēciskumu, spēju izpalīdzēt, izrādīt iniciatīvu, spēju pateikt paldies, spēju iedrošināt un atbalstīt vienam otru. Un galvenais, viņos nezuda interese nākt un darboties...un uzticēties mums kā komandai.

Jēkabpils cietuma psiholoģe

Evita

Rīgas CC komanda

Здравствуйте, уважаемые читатели. Сегодня хочется с Вами поделится о такой теме, как команда и командный дух.

Наша команда состояла из четырех человек, три ведущих и так называемый «Гуру» или «Ментор». Ведущие – это красивая девушка и два поистенне симпатичных молодых человека. В нашу задачу входило разработать программу связанную с потребностью молодых людей (10 человек), с точки зрения ресоциализации.  Для того, чтобы найти эту потребность сначала, мы сами попытались встать на место членов группу и спросить себя, что нам не хватает для того, чтобы улучшить качество нашего мышления. Затем провели беседу тет-а-тет с каждым членом группы и узнали, как они видят эту потребность....

turpinājums, kreisā malā...