LOMU SPĒLES - IESPĒJA SPĒLĒT DZĪVI


Mūsu programmas mērķis ir klientam atpazīt un apzināties sevi sabiedrībā caur sociālo lomu atpazīšanu un apzināšanos.  Izmantojot neformālo izglītību, ir iespēja atpazīt un apzināties savas lomas treneriem komandā. Neformālā izglītība iesūc sevī ne tikai klientu, bet arī pašus trenerus un dod jaunu pieredzi par gatavību pieņemt atbildīgus lēmumus strādājot savu darbu. Apbrīnojama ir Jelgavas cietuma darbinieku nesavtīgums un gatavība iesaistīties klientu resocializācijas darbā. 
Sociālo lomu atpazīšana klientiem ir kā izaicinājums, kurā viņos cīnās „cietumnieks” un „cilvēks”. Improvizācijas teātris bija kā pārbaudījums klienta „manipulatoram” – pieņemt izaicinājumu ļauties procesam un būt brīvam vai palikt „ieslodzītā” kurpēs. Man ir sajūta, ka ar katru nodarbību klienti aizvien vairāk atpazīst brīvības realitāti, kas ir saistīta ar atbildību un atpazīst sevi kā atbildīgu, nobriedušu personību. Lēnām klienti atpazīst savu gatavību, vai tieši pretēji – negatavību, būt brīviem. 



Ļoti būtiski, pēc manām domām, ka klienti nodarbību laikā atpazīst savu paslēpto, snaudošo agresiju, kura konkrētajiem grupas jauniešiem bija noziedzīgā nodarījuma pavadonis. Agresijas atpazīšana bija kā impulss atbildībai – ko darīt ar atpazīto agresiju?

Apzināt sociālās lomas caur lomu spēlēm ir kā tilts uz realitāti. Iejūtoties kādā lomā, it kā spēlējoties, pavisam nemanot cilvēks atpazīst sevi kādā reālā situācijā vai notikumā. Lomu spēle cilvēkam liek būt “ šeit un tagad” un nav iespējas sev samelot, jo lomu taču spēlē pats cilvēks un tieši tā kā pats cilvēks šo lomu redz.

Neformālā izglītība izaicina klientu būt patiesam, jo darbojoties klients bieži pat neapzinoties, pēkšņi ierauga sevī ko tādu, ko varbūt ir rūpīgi slēpis. Atziņa ir tāda, ka ne vienmēr  tas ko klients slēpj, ir slikti. Izrādās, ja sāk par slēpto runāt, tas vairs nav kā slogs, bet kļūst par pieņemtu daļu no paša.    

Jelgavas cietuma komanda – Dace, Svetlana, Ēvija.