VAI VISS IR PATS PAR SEVI SAPROTAMS?


Pieteicos šajā projektā , jo pirmā doma bija, ka šī būs  unikāla  pieredze darbā ar jauniešiem. Paši veidojam programmu , paši vadam nodarbības. Pieredze kā neformālās izglītības vadītājam. Pēc pirmajām dienām apmācībās, ne mirkli nedomāju, ka tas nav priekš manis, pat baidījos, ka man nebūs šīs iespējas , jo dalībnieku no jauniešu centriem bija vairāk, kā ieslodzījumu vietu. Paldies Ilzei, ka manī saskatīja potenciālu un velmi sadarboties.  Bet braucot no apmācībām sajūtu negatīvu attieksmi no ģimenes locekļu puses, par manu iesaistīšanos projektā. Mums ir savādāks skatījums uz cilvēkiem ieslodzījumā.  

Aizbraucot uz ieslodzījuma vietu, sapratu, ka tur valda stingrs režīms un tā nav tikai brīvības atņemšana. Ļoti uzticējos savām komandas biedrenēm, ka varēšu droši justies kopā ar  jauniešiem, kuri vēlējās piedalīties grupu darbā. 

Biju pārsteigta cik viegli un ieinteresēti viņi darbojas un ņem visu, ko mēs piedāvājam. Saprotams, ka tā bija viņu iespēja sajusties, kā kaut kur citur, bet ne cietumā. Tās bija gaidītas nodarbības un vēlme sajusties piederīgam.  Tā bija iespēja parādīt sevi  un noskaidrot  savas dzīves vērtības. Es ticu , ka viņu domas mainījās, un nonākot brīvībā, viņos nebūs dubultās dusmas uz visu pastāvošo, bet sajūta, ka  viņš tiek gaidīts. 

Esmu no biedrības „Roku rokā.” un sadarbībā ar  Madonas Jauniešu centra „Kubs” realizējām iniciatīvas  Jēkabpils ieslodzījuma vietā.  Madonas jauniešu centrā „Kubs” viņš jau tiek gaidīts.

Dace Dzilna Madona.