ŠĶIROTAVAS CIETUMS

Šķirotavas cietums: Neformālās izglītības programma
projekta 4.posma koncepta apraksts

"Vides ietekme uz cilvēku, cilvēka ietekme uz vidi"
10 dienu apmācību cikls

Programmas mērķis: veidot ieslodzīto jauniešu izpratni par vides ietekmi uz cilvēku un cilvēka ietekmi uz vidi. Ar radošām metodēm izzināt sevi un savu "drošo vidi". Veidot prasmes strādāt komandā, uzņemties atbildību par savu dzīvi, veicināt jaunas vērtībsistēmas izveidi, jaunu uzvedības (rīcības) modeļu izstrādi.

Izvērtēšana 23.05.2013. 






Dalībnieki: 12 jaunieši vecumā no 20 līdz 25g.v., kas ir ieslodzījuma vietā atrodas saistība ar dažādiem noziegumiem.  Dalībnieki tika atlasīti uz brīvprātīguma principa. Programmu ir pabeiguši 10 jaunieši, 2 procesa laikā ir atkrituši un viens no 10 nodarbības apmeklēja neregulāri. Dalībnieku atkrišana bija saistīta arī ar autoritātes jautājumiem dalībnieku vidū. Viens autoritāte – aizgāja. Viens dalībnieks (izstumtais) neizturēja un aizgāja pēc otrās reizes, jo izjūta agresivitāti pret autoritātēm. Individuāli vajadzēja runāt ar vienu līderi – ja viņš aizietu, citi arī. Programmas laikā notika inidividualas parrunas ar dažiem cietiem dalībniekiem saistība ar apmeklējumu. Visiem bija cīņa ar  brīvprātīgumu, jo it kā piekrita paši, bet grūti bija pipeņemt ka līdz ar to arī neviens nepiespiež iet.  
Nodarbības notikušas vienu reiz nedēļā . Ilgums - 6 stundas.  Nodarbības notikušas vienās telpās, ko dalībnieki arī iekārtoja programmas gaitā. Kopumā tika novadīta 11 nodarbības 10 nodarbību vietā dēļ iekšēja konflikta ar skolu. 
Jautājumi: kādā veida piedalījās? Brīvprātīgi piedalījās. 2 atkrita, viens nāca un gāja. Lielāka daļa – pretojās ar to , ka attīstība ir
Dinamika un attīstība:
Tika izmantota metodika, ar ko paši sevi novērtēja. Viena cilvēka dinamika:  pirms - introverts ar augsts agresivitātes līmeni, ierāvies sevī, dominējošs tips, saspringts un prihosomatiskas tendences, slepkavība, komunikācijas prasmes nav.  Pēc nodarbībām: krasi uzlabojas spēja komunicēt, sākumā sēdēja viens pats, tad atvēries un kļuvis par vienu no līderiem.  Citi dalībnieki grupā teica, ka citos apstākļos nebūtu ar viņu uzsākuši sarunu. Palika atvērts un varēja pateikt citiem, ko viņš jūt. Pirms bija.
Cita dalībnieka raksturojums: sākumā gribēja , lai viņu kāds novērtē. Programmas laikā puisis atrada veidu, kā izpausties radoši un ieguva par to citu atzinību. Nokrāsoja sienu, centīgi piedalījies aktivitātēs, citi pat viņam paļāvās un vairāk ieklausījās.
Kas izdevies ar grupu: 
Plānošanas process telpas iekārtošanai: iemācījusies plānot un pielietot/ īstenot idejas dzīvē. Plānošanas prasmes paņēma dzīvē. 
Komandas darbs: caur aktivitātēm iemācījušies strādāt kopā, nešķirot viens otru. Apzinājušies savas un citu vērtības:  tas bija ļoti sarežģīts , bet vērtīgs process.  Puiši ir izveidojusi tādu kā ģimeni – var pateikt, ko doma, un normāli uztver, kad pasaka, ka melo. Komunicē arī ārpus programmas. Kopīga darbība un būšana, veicināja sadarbību.  
Atbildības sajūta: grupai ļoti sarežģīti gāja ar atbildības sajūtu. Pašā sākumā tika izstrādāti kopīgie sadarbības noteikumi, bet jautājums par pašmotivāciju piedalīties un atbildība nākt laikā un piedalīties vienmēr bija aktuāls. Vidus posmā izraisījies konflikts grupā, kas lika aktualizēt un apzināties, kāpēc dalībnieki  atrodas tur, kur atrodas.   
Ar grupu vislabāk nostrādāja praktiskā darbība, jo vārdi „zūd” un netiek uztvert. Komunicē tad, kad sadarbojas. Noteikti dalībniekiem ir jāuzliek atbildība, tad viņi ir pieslēgti procesam, strādā, komunicē.  Jāizmanto iekšējo līderu potenciāls –šajā grupā bija izteikti 2, kas organizēja darbu. Vienam no grupas tika iedota atgriezeniskā saite – ka varētu būt labs jaunatne darbinieks. Kontakts ar grupu notika caur šo resursu.  Ļoti izteikti nostrādāja pāru jeb vienaudzis-vienaudzim sadarbības modelis.
Citi komentāri par procesu: 
Liels izaicinājums bija apvienot nodarbības ar skolas gaitām. Projektā sadurās neformālā un formālā izglītība vairāku iemeslu dēļ, t.sk. skolas pieejas neelastība un vienveidīgus, lielas grūtības pieņemt neformālās izglītības iedarbīgumu, gan arī puišu lielāka ieinteresētība apmeklēt projekta nodarbības.   Puišiem vairākas reizes tika uzlikts raports par to, ka nav bijuši nodarbībās skolā, bet apmeklējuši projekta nodarbības. Vairākas situācijas, kad vajadzēja risināt šo jautājumu ar skolas darbiniekiem, lika aizdomāties par to, cik liela cieņa ir pret citiem kolēģiem un kādas vērtības tiek nodotas skolas audzēkņiem mācību procesā. 
Kas izdevies sava komandā: atrast un tad izplatīt gaismu, sadarboties, nebaidīties. Savstarpējā sadarbībā gāja dažādi, sakuma posma īpaši bija  dusmas gan par plānošanu, gan arī par to, kā paši savā starpā sastrādājāmies.  Vidus termiņa tikšanās JSPA bija noderīga,  jo ļāva izrunāties, pateikt visu, kas man šķiet. Sākumā vairāk funkcionēja individuāli, tikai piektajā un sestajā nodarbībā sākām strādāt kā komanda. Atziņa: pašiem ir jāsakārto sava komanda un tad citiem jāmāca.   

Programma

1x nedēļā (10 nedēļas), sešu stundu nodarbības. Nodarbības tiek realizētas vienā telpā, kur "telpas" resurss tiek izmantots kā metafora "videi, kurā esam un vēlamies būt", visu apmācības laiku. Telpas sienas (telpa) tiek veidota atbilstoši tēmai un ir kā pieeja (radošām metodēm, piemēram, gaismu ķermeņu izvietošana, krāsošana, stencili). Visu apmācības laiku telpa (sienas, spilveni, gaismekļi) ir kā tieši/ netieši refleksijas veicinātāji.

1. Nodarbība. Komandas veidošana.
Mērķis: veicināt ieslodzīto jauniešu aktīvu iesaistīšanos komandas darbā (līdzdalību) attīstot saskarsmes un veiksmīgas komunikāciju prasmes, kā arī radīt izpratni par neformālo izglītību (NI).
Pieejas/metodes: Ievads. Vides konceptu attīstīšana, komandas veidošanas uzdevumi. Grupas noteikumi (tradīcijas, svarīgs moments - drošība un konfidencialitāte utt.) Informācija par NI.  
2. Nodarbība. Es koncepts .
Mērķis: caur radošām darbībām izzināt sevi, savu un grupas drošo vidi.
Pieejas/metodes: uzdevums "Lelles izgatavošana" („Es” stāsta piešķiršana lellei). Stāsts par drošas vides pieredzi "Lelles stāsts" (Cik svarīga ir droša vide?). "Es vidē" - vajag vidi (vietu), kur atrasties. Uzdevums: Ir telpa ar esošo vidi, uzdevums iekārtot tā, lai justos labi (droši). „Caur radošam darbībām radīt drošu vidi.” 
3. Nodarbība. Es siena.
Mērķis: pilnveidot ieslodzīto jauniešu problēmu risināšanas prasmes grupā un veicināt katra grupas dalībnieka atbildības uzņemšanos.
Pieejas/metodes: simulāciju uzdevums "Arhitektu, būvē savu vidi par kuru rūpējas.” "Es atbildības – stencils” (uz sienas). Lelle skatās uz stencili un stāsta ko redz.
4. Nodarbība. Sabiedrības siena.
Mērķis: veicināt savu sociālo lomu apzināšanos un sabiedrības ietekmi par drošās vides izveidi.
Pieejas/metodes: uzdevums: „Attiecību zīmi” (Kas ietekmē manu vidi, pēc kāda scenārija "Es dzīvoju", funkcionēju). Es pats savas dzīves režisors?  Kam lūgt palīdzību, lai mainītu savu dzīvi? 
5. Nodarbība. Manējā siena.
Mērķis: veidot izpratni par cēloņu un seku mijsakarībām - vai šobrīd jūtos droši?
Pieejas/metodes: lomu spēle "Cietumu dilemma"/ „Drošība.” Spilvenu izgatavošana - rodošs uzdevums („Es sēžu”. Kā jūtos? Cik droši? Kurš atbildīgs par to "kā sēžu?"/ "kas jādara, lai būtu savādāk?"). 
6. Nodarbība. Vēlamā vide (siena).
Mērķis: grupā apzināties un izprast savas vērtības, izveidot  savu vērtībsistēmu.
Pieejas/metodes: filmas skatīšanās, diskusija uz spilveniem. Jautājumi: Kas ar tavām vērtībām notiek? Kāpēc esat šeit? Vai drošība un vērtības ir savienojamas? Vērtību ietekme uz vidi? Uzdevums: "Manas vērtības kolāža". Diskusija: Dalāmies ar to ko esam atraduši (Kādas vērtības). Kopēja kolāža uz sienas. (Vēlama vide). Taisām koka paliktnīšus.
7. Nodarbība. 4  sienu: 4 sfēras.
Mērķis: veicināt ieslodzīto jauniešu izpratni par savām vēlmēm, vajadzībām, tās noturīgumu un stabilitāti mainoties videi.
Pieejas/metodes: diskusija: Vecā dzīve? Jauna dzīve? Ko tur vajag? Ko tur atmest? Vārds - skaņa (skaņa telpā), uzaicināt  cilvēku no ārpuses (muzikantu). Darbs ar mūziku, kura ietekmē pozitīvi, negatīvi, nomierina, rada agresiju. Sākt veidot puzzli (atsevišķa siena): kas un kā jādara, lai vide mainītos?! 
8. Nodarbība. Jaunas dzīves koncepts.
Mērķis: veicināt ieslodzīto jauniešu jaunu uzvedības (rīcības) modeļu izveidi drošās vides radīšanā.
Pieejas/metodes: turpina veidot puzzli. Veido arī individuālās puzzles (Kā vēlos dzīvot nākotne, manas dzīves puzzles gabaliņi, kuri jāsaliek kopā?)
9. Nodarbība. Manas dzīves koncepts.
Mērķis: apzināties savu  atbildību, izvēli, brīvību jaunā dzīves koncepta izveidē, veidojot sevi par harmonisku un iekšēji stabilu personu.
Pieejas/metodes: "Kopība" simulācija spēle. Individuāls darbs pie savas vides izmaiņu scenārija. Uzsāk darbu pie Youthpass. 
10. Nodarbība. Noslēgums.
Mērķis: radīt kopēju izpratni par vides ietekmi uz cilvēku un cilvēka ietekmi uz vidi prezentējot jauniegūtās atziņas grupā.
Pieejas/metodes: atskats, kā vide ietekmē mani, kā es pats ietekmēju savu vidi (gandarījums, atbildība, brīvība, rezultāti, mērķi, iekšējā stabilitāte, harmonija, bailes). „Es – vēlmes” , puzzle, lelle. (Pasaku ziņu nākošam, novelējumu citam, pats sev). Izvērtēšana. Youthpass pabeigšana.


Pēc programmas aprobācijas (10.05.2013.) būs pieejama pilna programma ar pieejām, metodēm un rezultātiem. 

Programmu realizē: Ilze Ušacka, Gatis Polis, Valērijs Dombrovskis
Suprvizors: Kārlis Viša