NOSLĒGUMS UN NĀKOTNE

„Jaunieši ieslodzījuma vietās- izaicinājumi un iespējas” 

6. jūnijā 2013.g. notika projekta noslēguma pasākums

Pasākuma mērķi:
- prezentēt neformālās izglītības projekta „Šķeļot viļņus” rezultātus un secinājumus par neformālās izglītības lomu ieslodzījuma vietās;
- veidot jaunas iniciatīvas jauniešu resocializācijai un apmācībai ieslodzījuma vietās;
- veicināt starpinstitucionālo sadarbību. 

Programma

10:30-11:00
Ieslodzījumu vietas Latvijā – pārskats par esošo situāciju un jauniešiem piedāvātajām iespējām
Ieslodzījuma vietu pārvalde- 
Resocializācijas dienesta Izglītības un nodarbinātības daļas priekšniece Svetlana Trubačova
11:00- 11:20
Valsts probācijas dienesta darbs ar jauniešiem
Valsts probācijas dienesta Izlīguma nodaļas vadītāja Diāna Ziediņa un Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš
11:20-12:00
Projekta „Šķeļot viļņus” rezultātu prezentācija un neformālās izglītības loma ieslodzījuma vietās
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra un pārstāvji no projektā iesaistītajām ieslodzījuma vietām
12:20- 13:30
Interaktīva paneļdiskusija par jaunām, inovatīvām iniciatīvām un institūciju sadarbības iespējām darbam ar jauniešiem ieslodzījuma vietās

Resursi un iespējas darbam ar jauniešiem (finansējuma avoti)
Skatīt zemāk paneļa diskusija

13:30- 14:00
Pasākuma kopsavilkums un secinājumi
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

 Paneļa diskusijas rezultāts - protokols


Trīs pamatelementi diskusijām: Jaunieši; Ieslodzījuma vieta; Neformālā izglītība.



Piedalās: 
Jānis Zārdiņš – Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs
Ilze Ušacka – Resocializācijas dienesta Izglītības un nodarbinātības daļas vecākā inspektore
Diāna Sīmansone  Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā 
Kristīne Ķipēna – Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja
Daina Sproģe – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra direktore
Marianna  Snapaite – Liepājas cietuma SRD vecākā inspektore
Nataļja Gudakovska - neformālās izglītības apmācītāja
Diskusiju vada: Kārlis Viša, neformālās izglītības apmācītāj, sociālais darbnieks - supervizors
Jautājums: Kādas ir pirmās domas atziņas, pārdomas par redzēto prezentācijās, par projektu un jauniešu situāciju ieslodzījuma vietās? 


Diāna – Trīs atslēgas vārdi. Es apvienotu vienā teikumā – jauniešu sociālā iekļaušana ir viena no centrālajām prioritātēm. Daudz strādājam ar papīriem – gada rezultātu grūti saskatām. Te redzam rezultātu, to, kas ir darīts. Par ilgtspēju – šī iniciatīva ir pieprasīta (600 000 lati tās atbalstam). 

Kristīne – paldies visiem cietuma darbiniekiem, ka ir iniciatīva, spēks un laiks. Tadad ir četri jauni instrumenti, kas ir izmantojami cietumos. Notiek akcenta maiņa no nepilngadīgajiem uz jauniešu grupu. Tiek plānotas daudz nopietnas iniciatīvas tieši uz jauniešiem, mentoringa sistēmu. Jūs ar projektu esat trāpījuši tajā straumē, kas ir globālajā soda izpildes jomā. Svarīgi saprast, kā nepazaudēt apgūto. 

Jānis – ir paredzēts rast risinājumu  - īpašu korekcijas programmu ne tikai nepilngadīgajiem, bet arī jauniešiem, lai viņi var veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā. Pienākums piedalīties šajā programmā. 

Marianna – bez Ilzes šis projekts nebūtu, jo tā bija viņas iniciatīva. Mēs no ieslodzījuma vietām pirmo reizi kaut ko tādu darījām – gan mums patika, gan jauniešiem patika. Spilgtāk palika Taņas prezentācija, jo pati biju iesaistīta.  

Nataļja – trāpījām tieši aktuālajā lietā. Gribēju pieminēt arī to, ka plānojot daudz pētījām, kas notiek citās valstīs, viens piemērs, no kā mācījāmies, bija Igaunija, kas ir īstenojuši viena gada apmācību kursu darbiniekiem, atbalstot viņus iniciatīvu projektu realizēšanā. Klausieties, šķiet, ka mēs esam aizgājuši tālāk – ir radīta vide iniciatīvu projektiem, bet starp darbiniekiem ir resursi, kas paši var iniciēt un īstenot NI ieslodzījuma vietās. 

Daina – valsts politikas pamatnostādnes ir par jauniešiem kopumā. Veidot politiku tā, ka caur dažādām aktivitātēm jauniešus padarām līdzdalīgus, atbildīgus u.c. Visas ministrijas iesniedz priekšlikumus par tām aktivitātēm, kuras gatavojas īstenot attiecībā uz jauniešiem. Līdz šīm  katra ministrija kaut ko dara, kaut ko iesniedz, kaut ko īsteno – nav vienojoša elementa, kad visi dzied vienā balsī vienu dziesmu. Šajā reizē mēs parādījām, ka, lai sasniegtu rezultātu, ir jāveido sadarbība ar citiem, aicinu uz to arī politikas ietvaros darīt. Ja ir iespēja īstenot projektus, jau esot ieslodzījumā, tā ir kā sagatavošanās fāze iziešanai brīvībā un arī probācijas dienestam ir vieglāk ar šiem jauniešiem strādāt. Var meklēt veidu, kā probācijas dienests var sadarboties ar jauniešu centriem – tur ir arī citi jaunieši. Kopā ir labākais rezultāts – sociālā mijiedarbība. 

Ilze – skatoties I daļu kopumā, redzēju, kas mums ir un kas probācijas dienestam, un to mēs bijām palaiduši garām. Mēs katrs darbojamies savā jomā, un nevaram jaunieti dabūt kopsomā. Ieslodzījuma vietā vajadzētu ienākt NI caur dažādām apmācībām – attīstīt pašmotivāciju, pašatbildību u.c. nozīmīgas prasmes. 

Kristīne – ir jāattīsta sadarbība, pietrūkst pašvaldību atbalsts, sadarbībai mēdz pieiet formāli, ar katru gadu sadarbība attīstās, tomēr ir nepieciešama pašvaldību piesaiste, jo valsts rokas beidzas, cilvēkam izejot ārā no ieslodzījuma vietas.

Kādas varētu būt sadarbības iespējas?

Kristīne - Jā, veidojam sadarbību, tomēr sadarbības jautājums ar pašvaldību ir vēl ļoti zaļš. Ieteikums no apmeklētājiem – trenējiet viņus, lai viņiem būtu stāja, lai būtu enerģiski un spēcīgi stāties darbā.  

Māris Luste  (no auditorijas) – „Jaunatne darbībā” ir saindējusi ar veiksmīgām  idejām ieslodzījuma vietu vidi, mainās arī attieksme pret darbiniekiem, un apmācībās  pirmo reizi ieslodzītie netiek uzskatīti par „bubuli” bet tiek pat uzrunāti par puišiem.

Vai nevar nākt cilvēki no malas ieslodzījuma vietās – jaunatnes darbinieki, jaunieši?

Marianna – es esmu cietuma darbinieks un biju treneris, vajadzētu iesaistīt darbiniekus apmācībās, jo sociālās reh. daļai ir pienākums organizēt šādas apmācības. Apmācībās tiku redzēta ne tikai kā darbiniece, bet kā trenere. Mums nāca no malas cilvēkresursi, un tas bija ļoti liels pluss.  

Olaines cietuma psihologs – jautājums Tieslietu ministrijai. Bērns pazūd no redzesloka 5. klasē, jo daudzās ieslodzījuma vietās ieslodzītajiem  ir piecu klašu izglītība. Nāk vieglās narkotikas, alkohols, cigaretes – piekrītu par pašvaldībām, kas negrib ņemt vērā šīs problēmas. Vai šeit nav jāmeklē risinājums? Vecāku pienākums?? Nebūtu jātērē lielās naudas?  

Kristīne – jūs iztaisījāt mehānismu, kā viņš kļūst par noziedznieku. Iestādes ļoti bieži nezina, ka bērnam ir problēma savstarpēja informācijas vakuuma dēļ. Jūs pareizi teicāt, sabiedrība ražo ieslodzītos – cietums ir pēdējais līdzeklis, ar kuru mēs mēģinām ārstēt cilvēku.

Ļoti gribējās izvairīties no cēloņu seku jautājuma.

Kādu vietu, lomu NI var ieņemt ieslodzījuma vietās darbā ar jauniešiem?

Kā NI var dzīvot un iedzīvoties?


Kristīne – NI ir stabila resocializācijas procesa sastāvdaļa, jau redzu, ka tur ir uzvedības korekcijas, jaunu lietu apgūšana  - tā ir sociālā rehabilitācija. NI tiek jaukta ar interešu izglītību. Problēma nav likumos, svarīgi, ko katrs cietums, katrs darbinieks dara un kas ir saturs, kas ir zem nosaukuma. Jānis – ir svarīgi saprast, ka vispirms ir jāapzina vajadzības, kas ir katram notiesātājam un jāveido riska/vajadzības izvērtējums un plāns. Svarīgi, lai izvērtējums būtu kā mehānisms tālākajai darbībai, pretējā gadījumā var programmai paiet garām cilvēks, kam tas ir ļoti vajadzīgs. No 2015 iesim atpakaļ cietumos pilnos spēkā, svarīgi, lai lietas nepārklājas.  

Ilze, Tu praktizēji citas programmas? Kur tu redzi atšķirības? 

Ilze: Es jau kādu laiku strādāju, izvērtējām 8 resocializācijas programmas. Šobrīd izvērtējam riskus un rakstam plānus, visas programmas tiks sastrukturētas, un es redzu NI virzienu. Programmas, kas ir apstiprinātas, ir ļoti strukturētas – NI arī ir strukturēta, bet elastīgāka un ar iespēju mainīties. Speciālistiem jābūt ļoti radošiem, vieglāk būtu ieviest komandā – JSPA darbinieks, ieslodzījuma vietas darbinieks. NI es redzu un esmu ievietojusi shēmā, par kuru runāsim IeVP.  

Tatjana  (no auditorijas) – gribu pievērst uzmanību NI lomai, NI nevajag uztvert kā atsevišķu programmu, vieglāk ir ieviest, ja darbinieki tiks sagatavoti, ja sapratīs, kas tas ir. Jāņem sabiedrības domāšanas maiņu – sociālā rehabilitācija ir kā atšķirīga sabiedrība cietumā no visām pārējām. Apmācībās vērtīgi bija pastrādāt jauktās grupās un, ja vēl no malas nāk cilvēki, tad ir ļoti vērtīgi. Galvenais paņemt ideju, pieeju un sākt strādāt ar pašiem darbiniekiem. 

Nataļja – par NI pieeju: Iļģuciemā bija daudz diskusiju par to, kā tad mēs nākošo vietu vadīsim. Diskusijas bija garas, NI pamatprincips – viss notiek, izejot no grupas vajadzībām, mēs daudz mainījām programmās. Tā arī ir tā galvenā atšķirība. Tas izraisa jauniešos gribu uzņemties atbildību. Meitenes 5. nodarbībā pašas izrādīja vēlmi uzņemties atbildību un vadīt nodarbības citiem. Jānis – man ļoti patika doma par nodaļu darbinieku apvienošanu; šobrīd jau tiek arī dažas programmas īstenotas kopā – cietuma darbinieks un probācijas darbinieks. Saplūšana – skaista kopaina, bez saplūšanas darbs neveiksies.  

Aleksandrs  (no auditorijas) – viss ir labi, varam riskus novērtēt, realitātē viens cilvēks ir uz nodaļu – ir reāls cilvēkresursu trūkums. Ir vajadzīgi cilvēkresursi, nav iespējams visu izdarīt, jo jākārto papīri. Ieslodzītie paliek vieni – vajag piesaistīt palīgus. 

Drošības daļa nepalīdz?  

Ilze – paldies, Aleksandr, mums ir resursu trūkums, nepieciešams pēc iespējas vairāk apmācīt dažādus darbiniekus. Ja viens uzņemas atbildību par visu, un viņam kaut kas notiek, tad viss apstājas.Piekrītu Nataļjai – katrai programmai ir noteikts mērķis un konkrēts stundu skaits, bet NI mēs varam variēt, risinot problēmsituāciju, un ne tikai. Diāna – tā ir būtiska izglītošanās sastāvdaļa, piedāvāšu praktiskus risinājumus – mums top jaunatnes darbinieka standarts, praktiķi  nevis politikas veidotāji pašvaldībās, bet cilvēki, kas var reāli strādāt ar jauniešiem. Tas varētu būt viens atbalsta punkts. Kāda loma finansēšanā ir IZM? 

Mūsu pasākuma izvērtēšanā arī tika minēta šī ideja – jaunatnes darbinieki NI jomā ieslodzījuma vietās.Jaunieši centri, kur pieslēgties. 


Aleksandrs (no auditorijas) – mēs runājam par ģimenēm, 16 gadīgs puisis iet ārā – saka, es negribu iet ārā, vai es varu te palikt? Uz vietas viņam ir viss – atgriežoties realitātē, viņam nav nekā. Varbūt pašvaldības var piedāvāt iespējas? Kas notiek pēc tam – atgriežoties brīvībā? 

Māris  (no auditorijas) –NI realizē pozitīvo potenciālu, bet ir aizspriedumi par ieslodzītajiem. NI tādējādi ir liela loma, jo NI parāda sabiedrībai, ka noziegums nav vienīgā lieta, kas raksturo ieslodzīto, viņam bieži vien ir daudz vairāk resursu, talantu. Tas varētu būt ceļš, kā mazināt aizspriedumus. 

Krista (no auditorijas) – psihologs, Cēsis: sapratu, cik dziļi esmu sistēmā – gan NI, gan kā psihologs, gan sadarbībā ar probācijas dienestu. Es savu darbu cietumā bez  NI pieejas nevaru iedomāties. Tiek minētas lielas naudas...Ja man būtu kaut vai 100 lati, par ko ģitāru nopirkt! Ieslodzīti vēlas augt un attīstīties, viņiem ir ļoti lielas idejas, kā lietderīgi lietot līdzekļus. Resursi cietumos ir ierobežoti. Liels pluss, ja cietumā nāk cilvēki no brīvības. 

Kādas iespējas un resursus jūs redzat, lai attīstītu jaunatnes darbu ieslodzījuma vietās?  

Viena no domām, par ko ir vērts padomāt, – resocializācijas darbiniekiem vairāk pievērsties sociālās korekcijas programmām, jaunatnes darbinieki kā štats NI, iespējas piesaistīt jauniešu centrus, Iespējamā misija ieslodzījuma vietās. Iespējamā misija  nāk integrētā izglītības formā. Mēs pētījām, kas notiek citās valstīs – viena pētniece tieši bija rakstījusi par 5 – 6. klasi. Varbūt jāizvieto ar kaut ko citu...NI ļoti motivē līdzdarboties un paskatīties uz sevi. Kādus resursus vēl jūs redzat? Kādas iespējas attīstīt jaunatnes darbu?  

Daina – ja  godīgi, dotajā brīdī neesmu optimistiska, skatoties uz finanšu resursu pieejamību, strādājot ar iekļaujošām grupām. IZM prioritāte ir finansējuma piešķiršana jaunatnes politikai darbam ar iekļaujošām grupām.  Nākošais solis, kas jāveic - kad visas ministrijas dos prioritāšu sarakstus. Viens ir finanšu resurss – struktūrfondi  - proti, apmācīt cilvēkus, kas strādā ar jauniešiem. Ir nepieciešamība to pielietot praksē – mācām, mācām, mācām un tālāk? Sociālās iekļaušanas jomai paredzēts finansējums. Programma „Jaunatne darbībā” turpināsies, bet tur nav paredzēta nauda vietējiem, nacionāla līmeņa pasākumiem. Vēl viena lieta – ir iespējas paralēli probācijas piedāvājumam izmantot citus instrumentus. Iesaistīt jauniešus brīvprātīgā darbā. Eiropa turpmāk arī  dos daudz naudas ar mērķi atgriezt jaunieti darba tirgū – ne tikai domājot par profesionālām iemaņām, bet arī par citām prasmēm. Izmantot šīs iespējas.  

Marianna – ja mēs gaidīsim finanses, tad nesagaidīsim. Te ir dzīvs piemērs – četros cietumos ir novadītas apmācības. Svarīgi, lai darbiniekam ir motivācija, jo, ja viņi negribēs, tad visu novirzīs uz resursiem. NI ir jāturpina ieslodzījuma vietās. Bija puiši, kas negāja pie psihologa, bet NI apmācību grupas procesā tā atvērās, kā pats sabijās no tā, ko pateicis. Ir jāizmanto tie resursi, kas ir. 

Nataļja – iespējas un resursi. Par iespējām runājot – redzu lielu potenciālu īstenot NI programmas citās ieslodzījuma vietās. Starpinstitucionālā sadarbībā – liels pluss bija tas, ka bija daudz iesaistīto institūciju. Resursi – jāiesaista cilvēki no ārpuses. Domāt, kā iesaistīt Iespējamo misiju (programma zina, kādā pieejā bērni mācās veiksmīgāk). Jādomā, kā apvienot un izmantot to, kas ir, un tādējādi radīt vidi jaunietim, kur viņš var attīstīt sevi un, izejot no cietuma ārā, būt pārliecināts, ka viņam ir atbalsts. 

Diāna – svarīgs ir skaidrs redzējums par iespējām vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Ir svarīgs darbs politikas veidotājiem – piedāvājumu ir daudz; kā mēs maināmies ar informāciju, kā mēs sadarbojamies u.c. 

Ilze – es ieraudzīju daudz resursus, viss ir atkarīgs no vīzijas un ceļa – jaunietis ieslodzījumā kā resurss, jaunietis „ārā” kā resurss, NVO u.c. Ir jāsagatavo darbinieki, jo viens pats vilcējs vienā brīdī sadeg. 

Kristīne – naudas nebūs tik daudz, cik gribētos, ieslodzītie kā mērķgerupa ir ieķeksēti visās iespējās. Resocializācijas darbinieki kā resurss resocializācijas procesā. Cietumā dienesti ir neatkarīgas republikas. Resurss ir personāls, kas saprot, ka sadarbība ir pamats. 

Jānis – resursi ir tik, cik ir, varbūt būs vairāk un mazāk, bet tad jautājums, kam mēs resursus izmantojam? Tāpat ir ar darbu ieslodzījuma vietās. Riska novērtējums kā resurss. Ar augsta riska klientu tiekamies 3 – 4 reizes mēnesī, ar zema riska – 1 x dienā.